Tag: ēdiens un kultūra

Patiess gandarījums – latviešu valodā šādas grāmatas nemaz tik bieži netiek izdotas! Vairāk nekā 3 gadus ilgais Gastropoētikas pētījumu projekts...

Pirmo reizi biju uzaicināta uzstāties ar priekšlasījumu baznīcā! Turklāt skaistajā un senajā Rubenes baznīcā. Pirmā latviešu pavārgrāmata izdota tieši Rubenē,...

8. oktobrī Tiņģeres muižā lasīju lekciju “Rožu milti un viltīga bruņurupuča zupa. Ieskats 19.gs. muižas virtuvē un ēdamistabā”. Pāršķirstot 19.gs....

Radio “Klasika” četros turpinājumos stāstīju par epizodēm no pavārgrāmatu vēstures

Padomju virtuve ir neparasts fenomens – dabā nepastāvoša ideoloģiski veidota priekšstatu sistēma, kas spilgti ilustrē vienu Latvijas vēstures periodu. Es...

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fondam šogad esmu uzsākusi radošu izpētes projektu “Latgales nospiedumi”. Projekta gaitā vākšu informāciju, kas saistīta ar Latgales...

Brīvdabas muzeja Priedes krogā man bija iespēja iepazīstināt trīs Baltijas valstu pārstāvjus ar Latvijas virtuvi. Pasākumā “Latvijas virtuve Baltijas kotekstā”...

Vasaras sākumā biju klāt interesanta projekta sākumposmā. Projekta dalībnieki no Latvijas, Itālijas un Grieķijas pētīs ēdiena izmantošanu neformālajā izglītībā –...

Pārmaiņas un pārvietošanās ir šobrīd aktuālas tēmas dažādās zinātnēs. Tām veltīta arī ēdiena pētniecības konference Itālijā, Perudžā, no kuras tikko...

Ogres Vēstures un mākslas muzejā divās lekcijās iepazīstināju ar Latvijas gastronomijas vēsturi caur pavārgrāmatām. Lekcijā “Latvijas virtuve 20. gs. sākumā”...

Kaut arī vienmēr gribam zināt, kas atrodas mūsu šķīvjos un bļodiņās, tomēr itin bieži ēdienam piešķiram nosaukumus, kas liecina par...

LNB podkāsta “Klausītava” raidierakstā uz sarunu par pavārgrāmatām un propagandu aicināju vēsturnieku Kasparu Zelli un filozofu Tomu Ķenci. Runājām par...

Jaunais 2022. gads sākās ar garu un piesātinātu sarunu LR2 raidījumā “Nākotnes pietura”. Stāstīju par to, kā ēdienu iespējams apskatīt...

Gada nogalē bieži vien man uzdod jautājumus par svētku galda tradīcijām, taču 2021. gadā šīs sarunas aizsniedzās daudz tālāk, runāju...

Aicinu noskatīties sešu lekciju kursu “Latvijas gastronomijas 200 gadu vērtības un pārvērtības”, ko esmu sagatavojusi, lai apkopotu informāciju par dažādiem...

Domājot par kulināro mantojumu, kā pirmais piemērs man prātā ienāca sklandrausis. Šis tradicionālais kurzemnieku ēdiens šobrīd piedzīvo renesansi un tiek daudzināts gan tūrisma kontekstā, gan tirdziņos kā tradicionāls ēdiens, turklāt arvien biežāk parādās veģetāriešu un vegānu ēdienkartē kā produkts, kas der kaut kā noteikta neēdājiem. Izvēloties sklandrausi, patērētāji demonstrē savu piederību kopienai kā kaut kā noteikta ēdājiem vai neēdājiem. Suiti un lībieši ir sklandraušu ēdāji, veģetārieši un vegāni ir gaļas un citu produktu neēdāji. Katru jūniju liela daļa Latvijas sabiedrības sevi apzinās kā alus dzērējus un ķimeņu siera ēdājus. Kaut kā ēdājs – tas norāda uz piederību, tomēr šāds apzīmējums var tikt lietots arī nievājoši, lai norādītu uz svešo, nepieņemamo, piemēram, saucot francūžus par varžēdājiem vai itāļus – par makaronu rijējiem. Tādā veidā var demonstrēt arī sociālo piederību – kā Vincenta van Goga kartupeļu ēdāji vai latviešu reņģēdāji.

Rucavas tradīciju namā “Zvanītāji” var iemācīties sakult tradicionālo balto sviestu. Baltais sviests top saldajam krējumam sviesta kulšanas gaitā pievienojot rūgušpienu. Tas, iespējams, ir viens no ekskluzīvākajiem reģionālajiem produktiem, jo tā īstā garša baudāma tikai tūlīt pēc pagatavošanas un to pagatavot bez pieredzes nav viegli. Nepieciešami kvalitatīvi piena produkti no zemnieku saimniecības, jo ar “veikala pienu” nekas neizdosies. Turklāt baltais sviests pieejams gandrīz tikai šeit, Rucavā, jo veikalā nopirkt to nevar.

Par ēdienu stāsta ne tikai pavārgrāmatas, kas šobrīd ir mans galvenais interešu objekts, bet arī citādas materiālas liecības – trauki, galda piederumi utt. Kad pirms pāris gadiem uzzināju, ka Viļņā 2016. gadā izveidots “Lietuvā un kaimiņvalstīs” vienīgais kulinārijas muzejs, devos turp un bruņojusies ar fotoaparātu un bloknotu, biju gatava fiksēt lietuviešu virtuves nacionālās īpatnības.

Pirmo reizi plašāk stāstu par projektu Latvijas Universitātes kolēģiem un studentiem Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā. Prezentācijas ieraksts pieejams šeit:

Projekta ietvaros tapušas vairākas sarunas ne tikai par ēdienu un literatūru, bet arī par daudz plašāku tematu loku. Sarunas un...

Šajā sarunā pieskārāmies plašam tematu lokam: par ēdiena attēlojumu mākslā, teātrī, kino un literatūrā. Diskusijā piedalījās Edīte Tišheizere, teātra zinātniece...

Ēdiena apraksti literatūrā nav nejauši vai dekoratīvi, bet gan ietver konkrētu nozīmi – raksturo laikmetu vai varoni, piederību kādai grupai...

Ar Latvijas Radio 1 raidījumu “Zināmais nezināmajā” sadarbojamies jau kopš 2016. gada un šajā laikā pārrunāti tik dažādi ar ēdiena...

Punctum.lv ierosinājumu uzrakstīt par arhitektūras un gastronomijas saistību eseju sērijā “Arhitektūras bauda: starp tPunctum.lv ierosinājumu uzrakstīt par arhitektūras un gastronomijas...

Ar interesi iesaistījos SIA “Forevers” mārketinga kampaņā, pētot to, kā mūsdienās populāri gaļas ēdieni sakņojas kulinārijas vēsturē. Šajā kampaņā piedalījos...

20. augustā Ruckas parkā Cēsīs fesitāvla “Lampa” ietvaros notika saruna par ēdienu un kultūru “Neēd šo ābolu, tas ir mākslas...