Projekti

Tas, ko mēs ēdam, stāsta par mūsu pagātni. Vecmāmiņas pīrāgi, suitu rauši vai latviešu pelēkie zirņi ar speķi – tie esam mēs. Ēdiens veido un atspoguļo mūsu piederību vietai un kopienai un ar ēdiena palīdzību šo piederību varam demonstrēt citiem. Sarunas par kulināro mantojumu un par tā autentiskumu vienmēr ir kaislīgas, reizēm nedaudz nokaitētas, jo tās skar ļoti personīgu tematu – mūsu identitāti, piederību. Labprāt iesaistos šajās sarunās, cenšos samierināt atšķirīgus viedokļus, palīdzēt dokumentēt kulināro mantojumu un meklēt veidus, kā to labāk nodot nākamajām paaudzēm.

Kāpēc ir vērts pievērst atsevišķu uzmanību ēdiena radītajām nozīmēm dažādos mākslas veidos? Tās stāsta par dažādiem identitātes aspektiem – par to, kādi bijām, esam vai gribētubūt. Dažādās kultūras jomās ēdiens ir kā slepena zīmju valoda, kas atklāj daudz vairāk, nekā tikai pieejamo produktu sarakstus vai to pagatavošanas tradīcijas. Literatūrā, kino un teātrī parādītais ēdiens raksturo varoni, laikmetu un sociālās attiecības, rada emocionālu spriedzi un nodrošina intelektuālu izklaidi. Mākslā parādās ēdiena estētiskā dimensija, tas ļauj runāt par skaisto un vienlaikus atgādina par tā nīcīgumu. Ar ēdiena palīdzību var atspoguļot sociālo un politisko situāciju, ietekmēt sabiedrības viedokli vai nostāties pret to. Piedāvāju ieskatu gan sarunās, gan tekstos par ēdienu kultūrā.

Kad izstaigāti muzeji un apskatīti pieminekļi, nogurušais ceļotājs meklē atspirdzinājumu. Bez ēdiena un dzēriena neviens ceļojums nav izdevies, tādēļ ir likumsakarīgi, ka tiek veidoti arī atsevišķi kulinārā tūrisma maršruti. Ceļojot gan Latvijā, gan ārpus tās, pievēršu pastiprinātu uzmanību kulinārajiem aspektiem un man izveidojusies bagātīga pieredze, ar kuru labprāt dalos.

Mūsdienās sabiedrības uzmanība aizvien vairāk tiek pievērsta ēdienam. Pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem šis ir izaicinājumiem pilns laiks, kad jāspēj orientēties ne tikai pārtikas tehnoloģiskajos aspektos, bet arī tajos ēdiena kultūras un vēstures kontekstos, kas dod iespēju radīt inovatīvu un mūsdienīgu piedāvājumu. Manas zināšanas par kulinārijas vēsturi un aktualitātēm bijušas noderīgas arī mārketinga satura radīšanā.

No 2020. līdz 2022. gadam esmu galvenā izpildītāja Latvijas Zinātnes padomes finansētajā pētniecības projektā “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”, ko īsteno Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte. Projekta mērķis ir skaidrot, kādas funkcijas pilda ēdiena un dzēriena, to gatavošanas, kā arī ēdienreižu, garšas, baudas un viesmīlības tēlojums literārā tekstā un sasaistē ar nacionālās identitātes apzināšanos.