Par mani
Dr. art. Astra Spalvēna
Latvijas ēdienu kultūras pētniece
un gastronomijas vēstniece
Viegli uztveramā, arī izklaidējošā veidā rosinu ieraudzīt gastronomiju kā kultūras daļu. Par savu uzdevumu uzskatu akadēmisko pētījumu rezultātu pieejamību un lietošanu plašas sabiedrības interesēs.
Mani iedvesmo ēdiens, tā daudzpusīgais raksturs un interesantā vēsture.
Mani iedvesmo ēdiens, tā daudzpusīgais raksturs un interesantā vēsture.
Dzīves gājums
Pirmās dzīves desmitgades ēdienu patērēju, bet nepētīju. Tomēr varu teikt, ka tas mani vairāk interesēja nekā neinteresēja. Pirmās pankūkas mammai uzcepu sešu gadu vecumā un vēlāk, gatavojoties ģimenes viesībām, ar ķīmiķa aizrautību maisīju rasola mērci no krējuma, majonēzes, sinepēm un mārrutkiem. Oma, kā ģimenē saucām vecmāmiņu, mani pieaicināja pie pīrāgu, cepumu un piparkūku cepšanas. Jaunu gastronomisko pasauli iepazinu, kad studiju gados sāku dzīvot atsevišķi – 1990. gadu beigās pirmo reizi pagaršoju gan konservētu tunci, gan atkausētas garneles, gan olīvas un zilo sieru. Kad apprecējos, sāku bieži gatavot mājās, iegādājos pavārgrāmatas, dažādu virtuves inventāru un aizvien vairāk ieinteresējos par ēdiena praktisko pusi – nopietna vaļasprieka līmenī.
2008
Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvu maģistra grādu mākslās un jautājumu – ko ar to darīt?
Kādā no pēdējiem kursa uzdevumiem biju izvēlējusies rakstīt eseju par ēdienu kā mediju un tā veidotajām nozīmēm, izmantojot pavārgrāmatas piemēru. Tad atklāju, ka ēdiens ir nopietnu zinātnisku pētījumu objekts un pārdroši izvēlējos par to rakstīt promocijas darbu. Pat nenojaušot, cik ilgs laiks paies, kamēr varēšu turēt rokās doktora diplomu.
Kādā no pēdējiem kursa uzdevumiem biju izvēlējusies rakstīt eseju par ēdienu kā mediju un tā veidotajām nozīmēm, izmantojot pavārgrāmatas piemēru. Tad atklāju, ka ēdiens ir nopietnu zinātnisku pētījumu objekts un pārdroši izvēlējos par to rakstīt promocijas darbu. Pat nenojaušot, cik ilgs laiks paies, kamēr varēšu turēt rokās doktora diplomu.
2010
piedalījos pirmajā zinātniskajā konferencē Liepājas Universitātē. Kopš tā laika konferences un sadarbība ar pētniekiem no dažādām valstīm ir nozīmīga manas dzīves daļa. Tas ļāvis ne tikai apzināties, ka ēdiens ir pilntiesīgs akadēmisku pētījumu objekts, bet arī sekot līdzi tam, kas tiek pētīts citās valstīs, atrast domu biedrus, mieloties Michelin restorānos un nogaršot daudzu valstu nacionālos ēdienus iespējami autentiskā izpildījumā, kā attēlā redzamā olīveļļas degustācija Kalamatā, Grieķijā. Galu galā, ēdiena konferencē ēdiena degustācija ir gandrīz pienākums.
2011
uzsāku darbu Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA un lasīju lekcijas reklāmā, sabiedriskajās attiecībās un semiotikā. Tā kā paralēli doktorantūras studijām strādāju kultūras jomā ar komunikāciju un mārketingu saistītos amatos, lekcijas man palīdzēja līdzsvarot praktiskās un teorētiskās zināšanas un nodot tās tālāk studentiem.
2013
iespiesta mana pirmā publikācija starptautiskā, anonīmi recenzētā rakstu krājumā - Journal of Ethnography and Folkloristics. Raksts Wrestling On The Table: Contemporary Wedding Meal In Latvia tapa sadarbībā ar šefpavāru Eriku Dreibantu, kas man ļāva ieskatīties kāzu banketu aizkulisēs.
Kopš tā laika tapušas arī citas starptautiskas publikācijas par dažādām tēmām, ar to sarakstu var iepazīties šeit.
Kopš tā laika tapušas arī citas starptautiskas publikācijas par dažādām tēmām, ar to sarakstu var iepazīties šeit.
2015
Latvijas Kultūras akadēmijā aizstāvēju doktora disertāciju. Promocijas darbs Ēdiena adaptāciju zīmju sistēmās kultūrkontekstuālā analīze ir pirmais un pagaidām vienīgais Latvijas ēdienu kultūrai veltītais akadēmiskais darbs, tā vadītāja bija Prof, Dr. phil. Daina Teters.
2015. gada nogalē izveidoju blogu “Latvijas virtuve” un pirmo rakstu par rasola vēsturi uzreiz izlasīja 1500 apmeklētāju. Nesapratu, vai tas ir daudz vai maz, bet tā kā lasītāju atsaucība, neraugoties uz garajiem un retajiem ierakstiem nemazinās, bet, gluži pretēji, aug, saprotu, ka man izdevies uziet ko tādu, kas interesē ne tikai mani, bet arī citus. Bloga ierakstus iespējams lasīt arī šeit.
2016
Talsu brīvajā mākslas telpā “Baložu pasts” notika mana pirmā publiskā lekcija “Manuskripti buljonā neslīkst. Latviešu valodā sarakstīto pavārgrāmatu vēsture 1795-2012”.
Pateicoties klausītāju interesei, bija iespēja turpmāko divu gadu laikā šo lekciju nolasīt vēl 15 citās vietās – muzejos, bibliotēkās un citās kultūrvietās visā Latvijā.
Pateicoties klausītāju interesei, bija iespēja turpmāko divu gadu laikā šo lekciju nolasīt vēl 15 citās vietās – muzejos, bibliotēkās un citās kultūrvietās visā Latvijā.
2020
esmu Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece. Projekts “Nacionālā identitāte: gastropoētiskie aspekti. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts” ieguva Latvijas Zinātņu padomes finansējumu un man radās pirmā iespēja pievērsties ēdiena kultūras pētniecībai akadēmiskā projektā kopā ar citiem kolēģiem. Vairāk par projektu.
Stāsts par manu interesi par ēdienu un tā pētīšanu ir tikai sākumā, ceru, ka tālāk to rakstīsim kopā.
Uzziniet vairāk par sadarbības iespējām šeit.
Uzziniet vairāk par sadarbības iespējām šeit.
