Tag: kulinārais mantojums

“Jāņos mūs vieno siers un alus, neatkarīgi no tā, par ko kurš ir balsojis. Mēs esam tie, kam ir kopīga...

8. oktobrī Tiņģeres muižā lasīju lekciju “Rožu milti un viltīga bruņurupuča zupa. Ieskats 19.gs. muižas virtuvē un ēdamistabā”. Pāršķirstot 19.gs....

Radio “Klasika” četros turpinājumos stāstīju par epizodēm no pavārgrāmatu vēstures

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fondam šogad esmu uzsākusi radošu izpētes projektu “Latgales nospiedumi”. Projekta gaitā vākšu informāciju, kas saistīta ar Latgales...

Brīvdabas muzeja Priedes krogā man bija iespēja iepazīstināt trīs Baltijas valstu pārstāvjus ar Latvijas virtuvi. Pasākumā “Latvijas virtuve Baltijas kotekstā”...

2022. gada sākumā man bija iespēja iesaistīties Liepājas 17.–19. gs. interjera muzeja “Hoijeres kundzes viesu nams” sagatavošanai atvēršanai. Muzejam ēkā...

Fermentācija ir modē – ar to nodarbojas pavāri restorānos, zinātkāri mileniāļi un biohakeri. Jogurti ar dzīvajām baktērijām, kimči un kombuča...

Domājot par kulināro mantojumu, kā pirmais piemērs man prātā ienāca sklandrausis. Šis tradicionālais kurzemnieku ēdiens šobrīd piedzīvo renesansi un tiek daudzināts gan tūrisma kontekstā, gan tirdziņos kā tradicionāls ēdiens, turklāt arvien biežāk parādās veģetāriešu un vegānu ēdienkartē kā produkts, kas der kaut kā noteikta neēdājiem. Izvēloties sklandrausi, patērētāji demonstrē savu piederību kopienai kā kaut kā noteikta ēdājiem vai neēdājiem. Suiti un lībieši ir sklandraušu ēdāji, veģetārieši un vegāni ir gaļas un citu produktu neēdāji. Katru jūniju liela daļa Latvijas sabiedrības sevi apzinās kā alus dzērējus un ķimeņu siera ēdājus. Kaut kā ēdājs – tas norāda uz piederību, tomēr šāds apzīmējums var tikt lietots arī nievājoši, lai norādītu uz svešo, nepieņemamo, piemēram, saucot francūžus par varžēdājiem vai itāļus – par makaronu rijējiem. Tādā veidā var demonstrēt arī sociālo piederību – kā Vincenta van Goga kartupeļu ēdāji vai latviešu reņģēdāji.

Rucavas tradīciju namā “Zvanītāji” var iemācīties sakult tradicionālo balto sviestu. Baltais sviests top saldajam krējumam sviesta kulšanas gaitā pievienojot rūgušpienu. Tas, iespējams, ir viens no ekskluzīvākajiem reģionālajiem produktiem, jo tā īstā garša baudāma tikai tūlīt pēc pagatavošanas un to pagatavot bez pieredzes nav viegli. Nepieciešami kvalitatīvi piena produkti no zemnieku saimniecības, jo ar “veikala pienu” nekas neizdosies. Turklāt baltais sviests pieejams gandrīz tikai šeit, Rucavā, jo veikalā nopirkt to nevar.

Par ēdienu stāsta ne tikai pavārgrāmatas, kas šobrīd ir mans galvenais interešu objekts, bet arī citādas materiālas liecības – trauki, galda piederumi utt. Kad pirms pāris gadiem uzzināju, ka Viļņā 2016. gadā izveidots “Lietuvā un kaimiņvalstīs” vienīgais kulinārijas muzejs, devos turp un bruņojusies ar fotoaparātu un bloknotu, biju gatava fiksēt lietuviešu virtuves nacionālās īpatnības.

Brošūra tapusi lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” projekta “Livonijas garša” ietvarā, projektā vadīju arī semināru par šo tēmu un sagatavoju...

Ar Latvijas Radio 1 raidījumu “Zināmais nezināmajā” sadarbojamies jau kopš 2016. gada un šajā laikā pārrunāti tik dažādi ar ēdiena...

Uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes rīkoto lekciju tiešsaistē pulcējās gan pedagogi, kas māca studentiem par Latvijas virtuvi, gan gastronomijas vēstures interesenti...

Pavārgrāmatu vēsture ir ne tikai lasāma, to iespējams atdzīvināt, senās receptes izmēģinot. Raidījumu par rasola gatavošanu pēc trim senām receptēm...

Festivālā “Lampa” runājām par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums un kā tas izpaužas kulinārijā, kā arī par to, kādi...

Sadarbība ar Nacionālo enciklopēdiju aizsākās 2020. gadā, kad man piedāvāja uzrakstīt šķirkļus par latviešu tradicionālajiem ēdieniem. Iesākumam izvēlējāmies senākos ēdienus,...

Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu atklājām stāstu grāmatu par Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības projektiem. Man šķita interesanti izzināt abu valstu sadarbību...

Katrā Latvijas virtuvē ir vismaz viena no Ņinas Masiļūnes sarakstītajām gandrīz 30 pavārgrāmatām, un saldā desa vai šokolādes desa daudziem...

Starpnozaru mākslas grupas “Serde” rezidenču centrā Aizputē tika organizēta Novadpētniecības skola, kurā vadīju lekciju “Kulinārā mantojuma dokumentēšanas iespējas un interpretācijas...