“Jāņos mūs vieno siers un alus, neatkarīgi no tā, par ko kurš ir balsojis. Mēs esam tie, kam ir kopīga valoda, mēs nēsājam tautastērpus un ēdam līdzīgu ēdienu. Viņi, svešie, runā nesaprotamā valodā, ģērbjas, ēd un dzīvo citādi. Ēdiens ir mūsu nacionālās identitātes daļa.”
Rakstu par to, kā mūsdienās varam interpretēt nacionālo virtuvi un kā nonākt pie ēdienu saraksta, kas to veido, lasiet portālā Satori
Vasaras sākumā biju klāt interesanta projekta sākumposmā. Projekta dalībnieki no Latvijas, Itālijas un Grieķijas pētīs ēdiena izmantošanu neformālajā izglītībā – kā pielietot jaunas metodes un konceptus darbā ar jauniešiem un veicinot viņu iesaistīšanos un izpratni par dažādām sociālām problēmām. Lai visi partneri būtu, tā teikt, “uz vienas lapas”, viņu pirmajā tikšanās reizē nolasīju lekciju par ēdienu un kultūru “Changing Identities: Food, Culture and Society”. Man šī bija iespēja pārdomāt visu, par ko esmu rakstījusi un domājusi pēdējos gadus un censties no tā izveidot saistītu stāstījumu.
(vairāk…)
Gada nogalē bieži vien man uzdod jautājumus par svētku galda tradīcijām, taču 2021. gadā šīs sarunas aizsniedzās daudz tālāk, runāju gan par to, ko nozīmē pētīt ēdienu, gan ko ēdiens par mums pastāsta. Neiztiku arī bez rasola gatavošanas. Ieskats sarunās:
Fermentācija ir modē – ar to nodarbojas pavāri restorānos, zinātkāri mileniāļi un biohakeri. Jogurti ar dzīvajām baktērijām, kimči un kombuča pārstāv jaunās tendences pārtikas nozarē: funkcionālo pārtiku un globālo garšu. Taču fermentācija, tāpat kā citi konservēšanas veidi, ir tradicionāla prasme, pagātnes kulinārijas mantojums, kas saista pagātni ar nākotni – piemēram, kāda fermentācijas darbnīca Atēnās reklamēta kā biohakings omīšu stilā. Etiķetes rokrakstā uz burkām un pudelēm virtuves plauktos, pieliekamajos un pagrabos liecina, ka arī tad, ja pārtikas pieejamība vairs nav atkarīga no sezonalitātes un veiksmes zvejā vai medībās, mēs joprojām konservējam.
Rakstu par fermentāciju un konservēšanu lasiet portālā Satori
Aicinu noskatīties sešu lekciju kursu “Latvijas gastronomijas 200 gadu vērtības un pārvērtības”, ko esmu sagatavojusi, lai apkopotu informāciju par dažādiem latviešu nacionālās virtuves veidošanās un pastāvēšanas aspektiem. Konferencēs un lekcijās esmu runājusi par šo tematu un visbeidzot, lai sakārtotu visu šo informāciju vienotā veselumā, sadarbībā ar LU Open Minded tapa šis lekciju cikls. Katrai lekcijai sekos gastronomiski mājas uzdevumi, kas ļaus ar pieredzes palīdzību pārdomāt dzirdēto.
Šajā sarunā pieskārāmies plašam tematu lokam: par ēdiena attēlojumu mākslā, teātrī, kino un literatūrā. Diskusijā piedalījās Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece; Ieva Kalnača, mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Projektu vadības nodaļas vadītāja; Kristīne Simsone, kino žurnāliste un filmu programmu kuratore un Ojārs Lāms, literatūrzinātnieks, LU profesors un vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē.
Ēdiena apraksti literatūrā nav nejauši vai dekoratīvi, bet gan ietver konkrētu nozīmi – raksturo laikmetu vai varoni, piederību kādai grupai vai savstarpējas attiecības, ir kā metafora daudzveidīgai sajūtu gammai. Kādas gastronomiskas ainas visbiežāk sastopamas latviešu autoru darbos? Ko ēda paši rakstnieki un ko – viņu darbu pētnieki? Par to sarunājos ar prof. Ievu Kalniņu un prof. Ojāru Lāmu no Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas podkāsta Klausītava raidierakstu klausieties šeit:
Ar Latvijas Radio 1 raidījumu “Zināmais nezināmajā” sadarbojamies jau kopš 2016. gada un šajā laikā pārrunāti tik dažādi ar ēdiena vēsturi un pētīšanu saistīti jautājumi, ka tas jau sāk atgādināt tematisku kolekciju.
Raidījumus iespējams noklausīties šeit:
Nacionālā identitāte rodas arī virtuvē jeb kultūras mijiedarbe ar ēdienu un dzērienu, 2021
Ēšanas tradīcijas var daudz pastāstīt par to, kas mēs esam, 2019
Pavārgrāmatas 90.gados. Jauni ēdieni, jauni produkti, 2019
Veģetārisms – kas mudinājis cilvēkus agrāk atteikties no dzīvnieku valsts produktiem, 2018
Karaliski, nacionāli un amizanti – ēdienu nosaukumi ir daļa no ēšanas kultūras, 2018
Astra Spalvēna: Siers ir gardēžu novērtēts produkts, to labāk baudīt, ne analizēt, 2018
Svētku ēdieni pavārgrāmatu vēsturē, 2016
Padomju laika virtuve: Ēdiens kā atslēgas caurums, caur kuru redzēt sabiedrības procesus, 2016
Astra Spalvēna: Pavārgrāmatas ir laikmeta maiņu vēstneši, 2016
Punctum.lv ierosinājumu uzrakstīt par arhitektūras un gastronomijas saistību eseju sērijā “Arhitektūras bauda: starp tPunctum.lv ierosinājumu uzrakstīt par arhitektūras un gastronomijas saistību eseju sērijā Arhitektūras bauda: starp teoriju un biogrāfiju uztvēru kā izaicinājumu. Centos noskaidrot, ko var uzzināt vai iemācīties, izpētot metaforisko saistību starp ēdiena pagatavošanu un telpas veidošanu. Manuprāt, visinteresantākā ir iespējamā paralēle starp ēdiena baudīšanu un arhitektūras sniegto pieredzi, un tas, kā šis salīdzinājums var rosināt uz arhitektūras objektiem paraudzīties no atšķirīga skatpunkta.
Rakstu lasiet šeit: