Projekti /

Pavārgrāmatu vēsture

Pavārgrāmatu vēsturi pētu vairāk nekā 10 gadus un no turpat 700 latviski sarakstītajām pavārgrāmatām gandrīz katru esmu vismaz reizi turējusi rokās.
Uz pavārgrāmatām skatos kā uz pētījuma objektiem, bet izpētīto papildinot ar krāšņām un vēsturiskām ilustrācijām un neparastām aizgājušo laiku receptēm, rodas saistošs saturs tiem, kas interesējas par gastronomiju un arī tiem, kas interesējas par dzīvi. Tāpēc lekcijas par šo tematu pulcē visdažādāko interesentu loku un ir lieliska intelektuālas izklaides iespēja. Tas gan nav vienīgais formāts, kādā runāt par pavārgrāmatu vēsturi.
Paragramatu badge

“Vai zini?” – 4 stāsti par ēdieniem

Radio “Klasika” četros turpinājumos stāstīju par epizodēm no pavārgrāmatu vēstures

Lekciju vakari par ēdiena kultūru

Ogres Vēstures un mākslas muzejā divās lekcijās iepazīstināju ar Latvijas gastronomijas vēsturi caur pavārgrāmatām. Lekcijā “Latvijas virtuve 20. gs. sākumā” stāstīts par to, kā zinātnes un tehnoloģiskie sasniegumi izmainīja cilvēku dzīves tikpat ļoti kā politiskās drāmas. Modernās dzīves sastāvdaļas bija ūdensvada un elektrības ievilkšana virtuvē, koka ledusskapji, pasterizēšanas burkas un jogurta baktērijas. Šīs pārmaiņas dzīvē atspoguļojās 20. gs. sākuma pavārgrāmatās, kas adresētas gan pilsētu vidušķirai, gan lauciniecēm, gan rūpnīcu strādniecēm. Lekcijā “Nacionālās virtuves veidošanās Latvijā 20. gs. 30. gados” stāstīts par to, kā Latvijas nacionālajā virtuvē saskatāmas dažādu gastronomisko kultūru ietekmes: gan nedaudz pārveidoti vācbaltiešu muižu ēdieni, gan modernie veselīgie, tostarp, veģetārie ēdieni, bet nacionālās virtuves pamatu veido zemnieku uzturs. Priekšstatu par nacionālo virtuvi izplatīja ar pavārgrāmatu starpniecību, tajās izveidojās noteikts latvisko ēdienu standarts.

Saruna par viltotajiem ēdieniem. Kabaču kaviārs un bērzu sulu šampanietis

Kaut arī vienmēr gribam zināt, kas atrodas mūsu šķīvjos un bļodiņās, tomēr itin bieži ēdienam piešķiram nosaukumus, kas liecina par pretējo – mūsu vēlmi iztēloties ēdienu, ar vārdiem vien kaut ko ikdienišķu padarīt par izsmalcinātu: lūk, kabaču kaviārs un bērzu sulu šampanietis! Kaut gan ar ēdieniem un tiem piešķirtajiem nosaukumiem viss nemaz nav tik vienkārši – par to šajā sarunā ar Sandru Kropu raidījumā “Zināmais nezināmajā”

Raidieraksts “Pavārgrāmatas un prapaganda”

LNB podkāsta “Klausītava” raidierakstā uz sarunu par pavārgrāmatām un propagandu aicināju vēsturnieku Kasparu Zelli un filozofu Tomu Ķenci. Runājām par pavārgrāmatām nacistiskās okupācijas laikā, par ideoloģijas izpausmēm padomju virtuvē un par to, kāpēc šašliks varēja kļūt par centrālo Jāņu ēdienu.

https://open.spotify.com/episode/3IKk9U62EP68QE7QBI1QVy?si=wejNuOrFQDGpMaF9ZL0IEg&dl_branch=1&nd=1&fbclid=IwAR2yVp6dda9rXFUjtnSrp31Ox7r5kjgHvEFk7vp76hnwp-S4kFBJdvum9Rw

Lekcija Nacionālās virtuves atspoguļojums pavārgrāmatās: propagandas izdevumi

Uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes rīkoto lekciju tiešsaistē pulcējās gan pedagogi, kas māca studentiem par Latvijas virtuvi, gan gastronomijas vēstures interesenti un mediju pārstāvji.

Lekcijas ierakstu iespējams noskatīties šeit:

Raidieraksts Ko stāsta pavārgrāmatas

Par pavārgrāmatām un gastronomiju mūsdienās sarunājos ar Mārtiņu Sirmo un Zani Grēviņu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas podkāsta “Klausītava” sēriju klausieties šeit:

TV raidījums La Dolce Vita. Ar Roberto

Pavārgrāmatu vēsture ir ne tikai lasāma, to iespējams atdzīvināt, senās receptes izmēģinot. Raidījumu par rasola gatavošanu pēc trim senām receptēm skatieties šeit:

Raidījuma 1. daļa
Raidījuma 2. daļa