Piedalījos Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes “Brīvība sākas ar grāmatu” tapšanā — interesanta pieredze, kas vēlreiz apliecināja, ka pat šķietami ikdienišķām pavārgrāmatām ir nozīmīga vieta mūsu lasīšanas vēstures stāstā.
(vairāk…)
Portālā Satori lasāms mans raksts par šefpavāru Mārtiņu Rītiņu. Tas nav biogrāfisks stāsts. Rakstā aplūkoju, kāda bija Rītiņa loma brīdī, kad veidojās latviskā gastronomiskā identitāte, atsakoties no padomju virtuves un apgūstot Rietumu pieredzi. Kā Rītiņa restorāns, TV raidījumi un publiskais tēls veidoja mūsu priekšstatus par labu virtuvi, labu ēdienu un dzīvesveidu. Ēdiens šajā gadījumā parāda plašāku kultūrvēsturisku procesu.
Rakstu var lasīt šeit.
Viena no veiksmīgākajām sadarbībām akadēmiskajā laukā bija no 2020. līdz 2022. gadam noritējušais Latvijas Zinātņu padomes finansētais FLPP projekts “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”, ko īstenoja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte. Biju šī projekta galvenā izpildītāja un kopā ar 12 humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem iedziļinājos tajā, kādas funkcijas pilda ēdiena un dzēriena, to gatavošanas, kā arī ēdienreižu, garšas, baudas un viesmīlības tēlojums literārā tekstā un sasaistē ar nacionālās identitātes apzināšanos.
(vairāk…)
LNB podkāsta “Klausītava” raidierakstā uz sarunu par pavārgrāmatām un propagandu aicināju vēsturnieku Kasparu Zelli un filozofu Tomu Ķenci. Runājām par pavārgrāmatām nacistiskās okupācijas laikā, par ideoloģijas izpausmēm padomju virtuvē un par to, kāpēc šašliks varēja kļūt par centrālo Jāņu ēdienu.
(vairāk…)
Par pavārgrāmatām un gastronomiju mūsdienās sarunājos ar Mārtiņu Sirmo un Zani Grēviņu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas podkāsta “Klausītava” sēriju klausieties šeit:
