Projekti /

Muižu virtuves vēsture Latvijas gastronomijā bieži tiek uztverta virspusēji, taču patiesībā tā ir daudzslāņaina un atkarīga no muižas atrašanās vietas, īpašnieku rocības un konkrētā laikmeta kulinārajām tendencēm. 20. gadsimta sākuma muižas virtuve Latgalē bija pārsteidzoši moderna un starptautiska – ietekmējoties no kulinārajām tradīcijām, kas nāca gan no Varšavas un Pēterburgas, gan no Parīzes.

Leģendu naktī Lūznavas muižā lasīju lekciju “Izsmalcinātas un modernas maltītes. Muižas virtuve 20. gs. sākumā”, kur runāju par muižas ēdienkarti, importa produktiem, dārzkopības modernizāciju un tehnoloģiskajiem jaunievedumiem, kas ietekmēja ēdienu gatavošanu. Šī laikmeta kulinārā pasaule izrādās daudz plašāka nekā pirmais iespaids par to, kas ir muižas virtuve.

Jūnijā Lietuvā notika Aukstās zupas festivāls. Rīgas Tūrisma informācijas centrs uz to reaģēja, izplatot repa video ar centieniem pateikt, ka latviešu aukstā zupa ir pārāka par lietuviešu. Lietuviešu reperi atbildēja – Rīga, kāpēc ola māca vistu? Šī apdziedāšanās rosināja meklēt atbildi: vai aukstā zupa ir latviešu vai lietuviešu ēdiens? Manuprāt, šis jautājums ir neatbildams, bet daudz svarīgāks ir jautājums: kāpēc šāda konkurence par ēdienu piederību valstu starpā pastāv?

Rakstu par to, kam pieder aukstā zupa un ieskatu tās vēsturē un kulināro tradīciju līkločos lasiet šeit

“Jāņos mūs vieno siers un alus, neatkarīgi no tā, par ko kurš ir balsojis. Mēs esam tie, kam ir kopīga valoda, mēs nēsājam tautastērpus un ēdam līdzīgu ēdienu. Viņi, svešie, runā nesaprotamā valodā, ģērbjas, ēd un dzīvo citādi. Ēdiens ir mūsu nacionālās identitātes daļa.”

Rakstu par to, kā mūsdienās varam interpretēt nacionālo virtuvi un kā nonākt pie ēdienu saraksta, kas to veido, lasiet portālā Satori

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fondam šogad esmu uzsākusi radošu izpētes projektu “Latgales nospiedumi”. Projekta gaitā vākšu informāciju, kas saistīta ar Latgales kulināro identitāti – ne tikai par kulināro mantojumu, bet arī par mūsdienu gastronomiju. Projekta rezultāts būs eseju krājums. Projektam var sekot sociālajā tīklā Facebook, lietojot tēmturi #latgalesnospiedumi

Vairāk par projektu stāstu raidījumā “Kolnasāta”

Festivālā “Lampa” runājām par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums un kā tas izpaužas kulinārijā, kā arī par to, kādi kulinārā mantojuma aizsardzības mehānismi ir pieejami vietējā un starptautiskā mērogā. Diskusijā piedalās: Gita Lancere, Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte; Ingmārs Ladigs, Re’chef virtuves šefpavārs un īpašnieks, Olga Rinkus, Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja, Elīna Kursīte, fotogrāfe un sociālantropoloģe un Laila Puķīte, kulinārā mantojuma saimniece no Alsungas novada.

Diskusijas ierakstu var noskatīties šeit:

Sadarbība ar Nacionālo enciklopēdiju aizsākās 2020. gadā, kad man piedāvāja uzrakstīt šķirkļus par latviešu tradicionālajiem ēdieniem. Iesākumam izvēlējāmies senākos ēdienus, taču tradīcijas turpina veidoties un nostiprināties, tādēļ jauni šķirkļi enciklopēdijai vēl top.

Šķirkļi pieejami šeit:

Jāņu siers

Sklandrausis 

Kaņepju sviests

Rudzu maize

Debesmanna

Šašliks