Tag: tradicionālie ēdieni

Carnikavā klausījos zvejnieku stāstus, jo Nēģu svētkos tika atvērta izstāde “Ieskats zvejnieku ikdienā”. Piemēram, Jānis stāsta, ka viņš 60.gados gājis...

Jūnijā Lietuvā notika Aukstās zupas festivāls. Rīgas Tūrisma informācijas centrs uz to reaģēja, izplatot repa video ar centieniem pateikt, ka...

Bija lielisks seminārs Preiļu bibliotēkā - par kulināro ekspedīciju organizēšanu. No tiesas izbaudīju pārdomāti veidoto programmu, dažādus latgaliešu virtuves paraugus - speķa maizes, medus maizes, Preiļu sieru un mājas sieru un vēl mājupceļā - riekstiņus un žagariņus. Priecājos, ka bibliotēkas tik aktīvi iesaistās kulinārā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā!

“Jāņos mūs vieno siers un alus, neatkarīgi no tā, par ko kurš ir balsojis. Mēs esam tie, kam ir kopīga...

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fondam šogad esmu uzsākusi radošu izpētes projektu “Latgales nospiedumi”. Projekta gaitā vākšu informāciju, kas saistīta ar Latgales...

Brīvdabas muzeja Priedes krogā man bija iespēja iepazīstināt trīs Baltijas valstu pārstāvjus ar Latvijas virtuvi. Pasākumā “Latvijas virtuve Baltijas kotekstā”...

Gada nogalē bieži vien man uzdod jautājumus par svētku galda tradīcijām, taču 2021. gadā šīs sarunas aizsniedzās daudz tālāk, runāju...

Fermentācija ir modē – ar to nodarbojas pavāri restorānos, zinātkāri mileniāļi un biohakeri. Jogurti ar dzīvajām baktērijām, kimči un kombuča...

Domājot par kulināro mantojumu, kā pirmais piemērs man prātā ienāca sklandrausis. Šis tradicionālais kurzemnieku ēdiens šobrīd piedzīvo renesansi un tiek daudzināts gan tūrisma kontekstā, gan tirdziņos kā tradicionāls ēdiens, turklāt arvien biežāk parādās veģetāriešu un vegānu ēdienkartē kā produkts, kas der kaut kā noteikta neēdājiem. Izvēloties sklandrausi, patērētāji demonstrē savu piederību kopienai kā kaut kā noteikta ēdājiem vai neēdājiem. Suiti un lībieši ir sklandraušu ēdāji, veģetārieši un vegāni ir gaļas un citu produktu neēdāji. Katru jūniju liela daļa Latvijas sabiedrības sevi apzinās kā alus dzērējus un ķimeņu siera ēdājus. Kaut kā ēdājs – tas norāda uz piederību, tomēr šāds apzīmējums var tikt lietots arī nievājoši, lai norādītu uz svešo, nepieņemamo, piemēram, saucot francūžus par varžēdājiem vai itāļus – par makaronu rijējiem. Tādā veidā var demonstrēt arī sociālo piederību – kā Vincenta van Goga kartupeļu ēdāji vai latviešu reņģēdāji.

Rucavas tradīciju namā “Zvanītāji” var iemācīties sakult tradicionālo balto sviestu. Baltais sviests top saldajam krējumam sviesta kulšanas gaitā pievienojot rūgušpienu. Tas, iespējams, ir viens no ekskluzīvākajiem reģionālajiem produktiem, jo tā īstā garša baudāma tikai tūlīt pēc pagatavošanas un to pagatavot bez pieredzes nav viegli. Nepieciešami kvalitatīvi piena produkti no zemnieku saimniecības, jo ar “veikala pienu” nekas neizdosies. Turklāt baltais sviests pieejams gandrīz tikai šeit, Rucavā, jo veikalā nopirkt to nevar.

Ar interesi iesaistījos SIA “Forevers” mārketinga kampaņā, pētot to, kā mūsdienās populāri gaļas ēdieni sakņojas kulinārijas vēsturē. Šajā kampaņā piedalījos...

Festivālā “Lampa” runājām par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums un kā tas izpaužas kulinārijā, kā arī par to, kādi...

Sadarbība ar Nacionālo enciklopēdiju aizsākās 2020. gadā, kad man piedāvāja uzrakstīt šķirkļus par latviešu tradicionālajiem ēdieniem. Iesākumam izvēlējāmies senākos ēdienus,...

Starpnozaru mākslas grupas “Serde” rezidenču centrā Aizputē tika organizēta Novadpētniecības skola, kurā vadīju lekciju “Kulinārā mantojuma dokumentēšanas iespējas un interpretācijas...