Mājturības ideāli
19. gadsimta mājturības grāmatas solīja sievietēm ceļu uz laimīgu, organizētu un estētisku dzīvi – bet vai tas tiešām bija iespējams?
Mūsdienās perfekti klāts galds un rūpīgi izplānota ikdiena bieži tiek rādīti kā sievietes panākumu un labklājības mēraukla. Instagram estētikā katrs ēdiens izskatās kā mākslas darbs, taču aiz kadra paliek darba stundas, stress un neredzamais ieguldījums. Šī nav jauna parādība – vēl ilgi pirms sociālajiem tīkliem ideālas dzīves ilūzija jau tika veidota mājturības grāmatās. Savā rakstā žurnālā “Domuzīme” es aplūkoju Hermīnes Zālītes jeb Minjonas mājturības grāmatas, kas 20. gadsimta sākumā palīdzēja sievietēm apgūt saimniekošanas prasmes un veidot “pareizu” mājas vidi.
Šīs grāmatas bija vairāk nekā vienkāršs recepšu krājums – tās piedāvāja dzīves modeli, kur mājturība tika pasniegta kā zinātne, māksla un pat sieviešu emancipācijas instruments. Bet kā tas strādāja praksē? Zālītes darbos mājsaimniecība ir perfekti organizēta sistēma, kur namamāte ne tikai pārvalda virtuvi, bet arī veido viesību etiķeti, izvēlas interjera krāsas un nodrošina, lai vīrs varētu netraucēti nodoties garīgajam darbam. Vienlaikus viņas grāmatas atklāj sarežģītu paradoksu – mājturība kā ceļš uz sievietes neatkarību, kas tomēr saglabā tradicionālo dzimumu lomu sadalījumu.
Kāpēc man šī tēma ir aktuāla?
Jau vairāk nekā 15 gadus pētot ēdiena kultūru, es īpašu uzmanību veltu pavārgrāmatu vēsturei un tam, kā pavārgrāmatas ne tikai atspguļo, bet arī veido priekšstatus un vērtības. Pavārgrāmatas nav tikai receptes – tās atklāj, kā mainījusies mūsu attieksme pret ēdienu, sadzīvi un dzimtes lomām. No 19. gadsimta ambiciozajām mājturības grāmatām līdz padomju laika recepšu krājumiem un mūsdienu kulinārijas blogiem – visi šie avoti stāsta par ēdienu ne tikai kā ēšanu kā eksistenciālu vajadzību, bet arī kā sociālu un kultūras fenomenu.
Ja Tevi interesē, kā ēdiena vēsture savijas ar kultūras pārmaiņām, aicinu lasīt manu rakstu “Ideāli mājturības grāmatās” žurnāla “Domuzīme” 2025. gada 1. numurā. Un, ja vēlies uzzināt vairāk par pavārgrāmatu vēsturi, seko līdzi jaunumiem šeit – astraspalvena.lv!